atskats 2010tajā.

happy new year biačez. nobļaujies kkur centrā, nolec no tilta un nepiedzīvo šodienu.

iesākt jaunu desmitgadi. un ja arī pēc Maiju kalendāra viss beidzas 2012 tad pēc manējā- esam uzsākuši nākamo desmitgadi. līdz ar to nekas nevar beigties.

01.01.10

fakenā patīk skaitļi šodienai. godam nodzīvota, izpildīta, iemīlēta, nodzerta un arī savādāk- izbaudīta.

ienīstu sevi vairāk kā citus. ienīstu šņabi vairāk par sevi. un mīlu citus vairāk par šņabi. mīlu citus vairāk par ienīšanu. un nevēlos kko darīt tālāk.

esmu savā ceļā uz debesīm.

esmu ceļā uz pārmaiņām. un aizvakar sapratu ka tā tas nenotiek. ka tā ar jūtām nevar spēlēties. ne jūtām bet pašam sevi. ne sevi bet dvēseli. un pēc visa tomēr… ‘jā… man viņa tomēr…

daudzi teiktu- nebūtu noklausījies pats tagad te neciestu. jā. arī “Jaunā gada vakarā” izbaudīju  ko nozīmē dzirdēt caur aizvērtām durvīm. lai arī citi to nenojauš.

“ir Jaunā gada vakars” viņa lūdzoši uz mani skatījās.

uhh. tiešām ir. nebūtu viņas domājušas ka es nedzirdu būtu viss bijis savādāk. kko- gribi lai mēs salīgstam bet tu pati? trešā liekā kura nezkapē mani noliek aiz durvīm kurās neviens nekad nenoklausās. da labi.

2010. fak jū. and fak jū. and fak jū.

you fucking mada fakāz.

griež galvu, un zem kājām pamats itkā izkrīt. es viņu mīlu. ne jau tad kad esmu pālī. palī es daru to ko skaidrā domāju? ne gluži. bet es viņu mīlu arī skaidrā.

Chase& Status ft. Plan B- end credits.

mana apņemšanās nr. 1- aimirst viņu.

mana apņemšanās nr.2- iemīlēt viņu.

mana apņemšanās nr.3- …

Take a minute

Vakar vilkām zāli. iedevām kaķim ar pamēģināt.

-un kā?

-sēdēja un smējās kopā ar mums.

uzliec un iegrimsti nostaļģijā kopā ar mani: *Mattafix- living darfur. *Knaan- take a minute. *Knaan- Waving Flag. (ja nav tad nelasi- sauc mani skaipā un aizsūtīšu)

 

paņemt rokās kautko auzliegtu un neapzināties kas tas ir. bet tomēr darīt šo neatļauto lietu- jo tas taču ir neatļauts.

likumi tika radīti lai tos pārkāptu- nebūtu likumu nebūtu pārkāpēju.

Ādams un Ieva paņēma aizliegto augli jo tas bija vienīgais kas Ēdenes dārzā bija aizliegts. mēs paņem rokās kautko par ko mūs ieliktu aiz režģiem un sienas. aiz suņiem un apsargiem ar AK.

šodien itkā bija laba diena.  ievilkām un izpūtām. vilkām un pūtām.

take a minute to see us.

paņemt pauzi lai redzētu sevi no malas. redzētu kā izpūšu dūmus un ievelku kautko acīm neredzamu. un zemes dzīlēm nākušu.

slidot pa ielām. vakar jutu piparkūku smaržu. nezinu kāpēc bet man patīk pelēkais laiks. varbūt tāpēc ka viss kas notiek krūmiņos ir labi redzams. bet varbūt tas rada patīkamas sajūtas kad atgriezies mājās. siltas un krāsnī kuras dzīvības uguns. uz plīts taisās karstvīns. piparkūku trauks ar siltām piparkūkām. eglīte un noskaņa. svecītes un vilnas zeķes. Coca cola. un zvaniņu skaņa. siltums un dzīvības dzirsksts asinsvados. esmu dzīvs. un ziemassvētki nav aiz kalniem. es jūtu noskaņu. kāju pirkstos.

kaut arī nav sniegs ir kautkā savādi. šodien es jutos dīvaini. kautkur pa vidu. starp ziemu un vasaru. un vasaru un ziemu. kā starp sauli un mēnesi.

Krustnagliņas un mandarīni. šodien ir tikai viena dzīve. godam nodzīvota un godam izpildīta. savas lomas notēlojām lieliski. cerot ka radīju noskaņu esmu iegrimis dziļā nostaiļģijā kas nesaistās ne ar Krīzi ne ar Latvijas ekonomisko stāvokli. es tikai gribu atgriezties mājās. jo tikai tur es jūtos dzīvs…

…es esmu mājās. tagad un šeit. saucu jūs kopā lai malkotu tēju, ēstu mandarīnus un justos dzīviem. iedzeriet kopā ar mani tēju par to ka iegrimāt šajā te un sajutāt…

sajutāt to brīnumu kas nāk katru gadu. šogad liekas daudzi ir aizmirsuši ka būs ziemassvētki. es tikai atgādinu.

Take a minute to be…

..to be you’re self

esmu priecīgs par visu kas nāk. un tāpēc iegremdējos jau tagad. ieskrienos un ielecu šajā želejai līdzīgajā dīķī un nenākšu tik drīz ārā. krustnagliņu smarža un karstvīns. piparkūkas un no meža atnestā eglīte. ..

salaveča bārdā iekrituši pelni no vectēva pīpes. laikam vectēvs atkal pazaudējis pīpi un salavecis ka labs vīrs to pacēlis un pīpējis lai nenodziest…  salaveča baltā bārda ir tik balta jo viņš nedara sliktus darbus…

tas viss ir tik sireāls un īstens. un sapņi piepildās. ir apritējis gandrīz gads…

take a minute to feel…

neviens par to nedomā kamēr neatrodas tur.

neviens par to nedomā kamēr neatrodas tur- tur ārpusē.uz ielas. totālā čuhņā ar viskija pudeli rokā. neviens īsti neaizdomājas kāpēc dara to ko dara un kāpēc domā tieši to ko domā. visiem dziļi pofig. man arī.

Sandras Grosbergas dragiem.lv profilā pie sadaļas- dienasgrāmatas varat atrast pēdējo ierakstu. ierakstam pievienots 15 min. garš videoklips. par cilvēku ar sapņiem. bet sapņiem priekšā stāv dzīve uz ielas, šlirces, pudeles un tajā pašā laikā bērns. par to arī pārdomas.

šodien ir 8.novembris. es negribu darīt neko, un negribu būt nekas. vai būt kautkas. vienalga.

“nekā persONīga” raidījumā rādīja Zatleru. beidzot man nebija kauns par prezidentu. sarunas sākumā man nebija jā. bet turpinājums daudzko mainīja…

sajūta kā sapnī. esmu apguvis kādu neiespējamu māku. es māku pastīties uz sevi no malas. nekad nēsmu to spējis. un nekad nespēšu. bet pietiek padomāt un es redzu kāds totāls idiots stāv aiz šā..1.71m garā puiša ar īsajiem matiem uz zilajām acīm. nedaudz nopīpētu plaušu un sasistu kāju. esmu vīlies pats sevī. un tā notik nedrīkst. man sāp pašam par sevi. kāds stulbums. netaisni un riebīgi apčakarēti cilvēki. nedaudz sāp sirds par visiem tiem.. tur ārā…

Dažreiz es ienīstu kādu. dažreiz pats sevi. ja nepātīk- neskaties. vinkārši vieglāk būtu nedomāt. darīt kā ieprogrammētiem datorrobotiem kas izdara katru tavu vēlmi un vēl ielien pakaļā kad uznāk tāda vēlēšanās. esmu sasitis galvu. un klausos placebo. un vēlkautkādus sūdus.

Placebo: remember me

Placebo: every you every me

placebo: battle for the sun

placebo:Running up that hill.

Uznāk dusmas pat un datoru. izārdīt seju. un apsmiet kāda deju.

bļe nedomāt uz dzīvot bez nekā. ar žūksni kabatā un zaļu limozīnu pakaļā. braukt pa Geto un justies varenam. vienam. un dzīvot bez nekā. aizmirst par visu.

biāč. nesakopts raksts par neko.

Man tiešām nepatīk vērot visu no malas. Bet kas cits atliek? pēc ilgiem laikiem lieku iekšā vēlvienu ierakstu kurš ietver neizdomātus teikumus, un izmestas frāzes, domugraudus un nedaudz no cilvēka. jā. lai nebūtu jāstāv un jāskatās jāsāk darboties. un… bet kā?

Liekat mierā mani un manas domas. esmu es un mans prāts. nasing spešel. un vai cits citu mēs iepazīstam tikai caur meliem? vai klusēšanas? klusēšana piekrišana? NO WAY. man jau apriebies stāvēt malā un klausīties kā viņi abi tur. un es tāds dīvains. savādāks. bet vai tas ir labi tas jau ir cits jautājums.

ēst saldējumu lai izārstētu klepu. un vai tiešām tikai es tāds dīvains?

draugiem.lv mani terorizē sīka meitene. jau atkal. psc. un tomēr. vai citi arī tā jūtas? vai citi ir tik ļoti iegrimuši savā pofigismā un nejūt to kas notiek. nejūt ka pasaule griežas? nejūt ka tā drīz apstāsies? vai tiešām visiem tik pofig ka viņi neredz krāsas rudenī? es nesaku ka es redzu. bet sevi jau neviens nenosoda.

un tik daudz neatbildēti jautājumi. ar smiekliem izbirst no rokā saplacināta lapsene. dzelonis sitiena brīdī bija tikai 0,0002 milimetrus no pirksta. un tomēr. neviens jau neko tādu nejūt. visi ir ietinušies savā imigrantu mētelī un tinās prom, jo drīz līs lietus.

wata fāk? un arī kārtis spēlējot sajūta neaiziet. kāpēc un ar kādu ieganstu es to daru? nē. citādāk- kāda jēga man darīt to ko daru?

un visiem mūsu pesimistiskajiem cilvēkiem vieglāk ir apsēsties pie datora un uzkapāt āfriku nevis rast jēgu šij noteiktajai darbībai. rast jēgu pašam savai dzīvei.

Biāč. nelekt pa trepītēm jau bij viegli. grūti bij uzkāpt uz riteņa. visādi stulbuma faktori un afigenie traktori. uz ielas. spēlējās.

vinnijs pūks un viņa draugi. pārlasīt un pasmaidīt. veids kā izdzīvot. veids kā turpināt bezmērķīgo ceļu.

meitene kas vakaros raud.

atrodi jēgu pats savai dzīvei pirms meklē jēgu manējai.

un mana jēga ir nokļūt uz zvaigznes un izmēģināt atomreaktora lāzeršovu apspīdinot piena ceļu.

nē. mana jēga ir… man tāda ir!

motocikls un ātruma ierobežojums: Fuck you all biāčez.

pārdots savējiem

2009 gada 31. augusts.

esmu starā un zinu ka šadu datumu vairs nekad nepiedzīvošu. laiku nevar patīt atpakaļ bet nav jau vajadzība. saulrieta staros un apspīdētie mākoņi. saules bērni. un laimes mātes izredzētie. mēs esam savējie.

un tikai daži nav. tie kas šodien mūs atstāja. bet tā bija labāk. un cik patīkami apzināties ka tevi gaida. un ka tev ir draugi. un ka tu esi. ka tu dzīvo ne eksistē.

es šodien dzīvoju. uz visām 11 ballēm no 10. ar leilo burtu un treknu izsaukuma zīmi. caur mākoņiem bija redzama māja. pieticīga bet tomēr skaista. tur bija cilvēki un bija redzamas izjūtas. aptaustāmas. un skaistas.

spogulis parāda tikai daļu no tevis. perfekti nopļauto mauriņu un izravētās puķu dobes. ideāli nokrāsoto māju un tīros logus. ieskatīties pats sevī tu nevari. caur spoguli ne…

izdzīvot pašam savu dzīvi. izdzīvot viņas dzīvi. dejot ar viņu viens, divi, trīs. aizverot acis krītot lejā. aizdegsies vēl tas kas nodzisis.

cik labi ka ir savējie. aptaustāma sajūta. aizmirsta vei netaustīta? vienalga.

metāla sirds. mani atradīs.

2009. gada 31. augusts. un cik labi ka var pamosties no rīta. pagulēt gultā un izdomāt cik no tā kas dots ir izmantots. pagrabā stāv plāksne un kuras šodien ir par vienu ierakstu vairāk. atnāc apsties- parādīšu. iekāp manī. ne fiziski. bet citādāk.

un šodiena bija laba. SAVĒJIE SAPRATĪS.

wait you’re self.

vakar es sajutu to brīža iedvesmu. kad traucies uz moča ar 210 km/h un rudens sarkanīgās lapas aiz tevis tiek uzsviestas gaisā. un tomēr. no aizmugures tas skats ir labāks. uzrūcināta skaņa un apdzīšana neatļautā vietā. un tiešām. vai cilvēka instinkts ir pieejams arī citiem? ne cilvēkiem bet dzīvībām? karstuma vilnis liek sasalt plaukstām. ātrums ar uzviju. mašīnas vārsti saskaras ar ģenerātoru. korpus un iekšējais salons. un meža cūka kad braucu mājās. nekad nebūšu mājās. nekad nebūšu mājās līdz galam. whatever*

un vai būt saules bērnam ir tas pats kas būt cilvēkam. nāk rudens. un diezin vai es spēšu pastaigāt ar basām kājām pa pļavu tā. tā kā bij vakar un aizvakar. rīt ir piermais septembris. nēsmu noskumis. bet sašutis gan. viss ko gaida visvairāk nāk ātri. to ko negaida, tas nāk. ne ātri. bet lēni paiet.

gaidi pats sevi. un negaidi nevienu citu.  varbūt sanāks….

+-

Dzīves vērtību nosaka nevis ieelpu un izelpu skaits, bet gan brīži, kad elpa aizraujas.

jā. un vai es varu pilnīgi droši ar paceltu galvu teikt- mana dzīve ir tieši šāda? kad nevis ir izelpas un ieelpas bet gan tikai momenti kad elpa nespēj darīt ne vienu ne otru. vai iespējams ka dzīve ir pagājusi tik perfekti kā plānoja dievs kad mani salika no plastalīna un zobu bakstāmajiem kociņiem? viss plānotais izgāzīsies jo plānā viss būs tik perfekti. viss labākās lietas ir tās kas notiek pašas no sevis…

izdzīvot sapni un pabūt šajā sapņu pilsētā. ar skaistām frāzēm un saldiem meliem. un tu pacelies. pāri tam visam kas pelēks. izlej krāsas un elpa aizraujas. leduspuķe uz loga pārtop par smagnēju gaisu. un kā sviedri izskūst. nopil uz tā kas nenotiek. elpa aizraujas.

mašīna kas traucas pārāk ātri. un izgriežoties no līkuma tu paspēji ieraudzīt kādu citu mašīnu. tālāko skatu aizsedza gaisa spilvens. ne mīksts bet drošš gan. iespaido. piedur.

jā. un arī cilvēks ir tikai cilvēks. bez spārniem un ķepām. bet ar jūtām un kājām. skrien prom. vai skriet ar mērķi? vai ir atšķirība?

pēc simts gadiem iespējams nebūs eirāzija bet būšot eirika. mēs dzīvojot uz plāknēm. jā. atceros. dabaszinībās kad gulēju ko tādu galvā bāza iekšā. laikam vajadzēja klausīt. un arī. vienalga.

ievelc dziļāk elpu un dari tā lai elpa aizraujas.

atbrīvo sapņus. atpūtini dvēseli

ja ejam….                      tad līdz galam.
sāp?                                 – tātad esam dzīvi.
atpūtini dvēseli.

atbrīvo sapņus- ir vērts.

izrādīt vājumu un padoties? labāk triekties cauri straupes centram ar puisēna motorolleri un pīpināt cik skaļi var 5:16 naktī. naktī vai no rīta? vai pusdienlaikā iet pirtī. nopīpēt rudzus kopā ar ezi un atbrīvot kājas.

ar dzēšgumiju nodzēst tāfeles malas. siena no bildēm.žalūzijas ar elektrību. lampiņam un sniegpārslām. kamīnu un peldi ar svecēm. atbrīvot tos FUCK YOU un FUCK YOU’RE SELF. izdzēst slikto un atstāt neko. neviens nezin kāda ir sajūta kad kompasa adata sāk griezties uz riņķi. mēs griežamies. es stāvu uz vietas. atrast savu vietu šajā brīnumainajā kosmosā…

arī putni lido. zemes pievilkšanas spēks. lai paceltos gaisā ir vajadzīgs kas stiprāks par to. dvēsele pilnīgi noteikti nav stiprāka. bet tā paceļās pret to. tai nav likumi. un nāve ir viens no dzīves posmiem…

burbuļi kas ielido pa balkona logu.izlido caur aizkariem un nesaplīst. caur skapi un sienu. spoku burbuļi. nosēžas un neiztur to pārspēku.to pārspēku no asinsvadiem. uzsprāgst no iekšpuses. kā mazas ātombumbas. tick tick tick boom. bez laika degļa. vienkārši gaida. kad kāds būs stiprāks par viņiem…

pārdomā savu dzīvi. guli zālē un skaties kā krīt zvaigznes. iemīlies un ienīsti. gūsti spēku no zemes. gūsti apziņu par cilvēcības spēka avotu. manos asinsvados necirkulē asinis vien.

pārgriezt un apstīties? nē. tāpat jau redzu. burbuļpūšamais šķidrums. izelpo un uzpūt burbuli. nevienam neredzamu. tikai tu. un kāds neredzams draugs.

atbrīvo savus kvēlākos sapņus. tieši tajā brīdī kad krīt zvaigzne. ievēlies. moš piepildīsies.  varbūt sīka vienība. varbūt es pats.

UN galu galā atpūtini dvēseli. ieklausies ritmā. jūti kas notiek apkārt. un ignorē. visu kas notiek. visu par ko iet runa. un pasūti dirst. izdzīt kādu no sava sapņa. attīri dvēseli. un atpūtini to. noslēdz sevi. un būs labi.

sāp? tātad esam dzīvi.

nepatīk tas ko dzirdam? tātad dzirdam.

noskaties no malas? tātad redzi.

ja ejam tad līdz galam.

iemīlējies puisēns zem lietussarga. pūš spoku burbuļus un noskatās uz pasaules kustību.

ar neslēptu vēlmi visu izbaudīt.

atpūtini dvēseli…

relax of live

tava dzīve – tava izvēle

un janu tā tiešām ir? ja nu tiešām tā būtu mana izvēle. vai ja tā būtu mana izvēle es tagad nedzīvotu kādā attīstītākā pasaulē? ar mašīnām močiem , un lielceļiem kā vācijā- bez ātruma ierobežojuma? tava izvēle. primitīvs sākums domugraudam kas pārtaps par darbu. un pēc tam par notikumu. un beigās.. kas būs beigās.?

pulkstens 23:13- 2009. gads. mums palikuši trīs gadi ko dzīvot? vai tā arī būtu mūsu izvēle?

es jūtu ka mani kontrolē kāds cits. redz/nosaka kad man jāēd, kad jāguļ, kad jāmācās. vismaz dzīvi līdz 2012 gadam es gribu izdzīvot pats. es gribu piedzīvot šajā laikā visu ko citi piedzīvo visā mūžā. un tāpēc es nevaru stāvēt uz vietas. jau tā esmu apstājies.

labviss. labvārds.

mūs vada kā morionetes uz šaha lauka. es izmēģinu ko jaunu. jā ūdenspīpes dūmus izpūš burbuļpūšamajā pārsprāgstot tie izskatās pēc mazām atombumbām. ja vārnai iešauj ar Gaiseni tā ieķērcas un aizlido.

caur trīs gadiem izmēģināt to ko cilvēki izmēģina caur visu dzīvi. skan graujoši.

piedod. es zinu ka tā ir mana izvēle. un tomēr. tavs lēmums ir pārāk svarīgs lai to neņemtu vērā… atvaino.

dievs dod man spārnus lai es varu aizlidot prom.

un iedod man končas lai es atrastu atpakaļceļu. apriebies līdz nelabumam.

sarkankvēle un vai cilvēce pastāv. vai tam kas notiek ir jau parādītas atlikušās stundas? un vai vispār ir jēga dzīvot? vienkārši eksistēt.

es vairs neticu pats sev.

un tieši tas grauj manu šķūni. un tieši tas liek cirvim netrāpīt dēlī bet manā rokā. asintiņa nolīst un dzīvo uz priekšu.

relax of  live.

atceries? nē. nu sūdīgi. jo cik ilgi būs jāgaida?

sēnes izaug. cilvēkam pēc nāves lai tiktu pie dieva jaizdzīvo putna mūžš. vārnas ir salauztās dvēseles. es negribu būt vārna. man vārnas nepatīk. man ritenis mētājas garāžā. un salauzta stikla blondīne. sašķaidīta šautene un dzīve saplēstā kedā. saplēstā pasaulē.

Forrgotten you’re self

iemācīties dzīvot lai pēc tam aizmirstu. mēs mācāmies lai aizmirstu. un kā tad notiek pasaulē?!

aizmirsta dzīvība un nedaudz miegs. cilvēka defekts efektā. es nemāku rakstīt. es vispār neko nemāku. pa druskai no visa jeb neko. bet tā jau ir. iemidzināt dzīvību. un pēc tam pamodināt.

itkā smieties. pa pusei. jeb nekā. ko lai dara.

neiztraucēšu dzīvību. neiztraucēšu eksistenci.

un tomēr- kad beigsies pēcjāņu paģiras. jeb pēcjāņu klusuma periods? :0

aizmirst sevi pašu.

 

īstens pilsētas getto. neiet cauri peļķēm. kāpņutelpās jauzmanās no 8, 12, un 21 pakāpiena. ugunskura liesmas aizskar dzelzi. tas itkā atmirst. un parādās jauns sakausējums. uguns rada dzīvību. neiespējami. bet ir DJ kurš ir kurls. viņš liek mūziku jo dzird ar kāju pirkstiem. unikāla radība. kā jau visi.

mazie gopņiki aiz stūra pīpo. sīči nopēta katru veco tantuku ar ziņkāri.

pārdot dvēseli uz vietējā tirgus plača. mierīgi. bez emocijām atdot bailes tīģerim. un atdot gadu no savas dzīves citam cilvēkam. un neko nesaņemt pretī. nav jau nekas iespaidīgs. tikai dzīve.

iekost lūpā lai nesāp sirds. tājau saka: mans telefons nerāda patiesību. un tu man nepasaki neko.

dažbrīd liekas- uz ko es gaidu. ja tu zini atbildi kāpēc gaidīt lai to pasaka kāds cits. un tomēr. ja nu. ja nu šī atbilde tevi neapmierina un tieši tāpēc tu gaidi to no tā īstā. no tā atbildes autora. gads un 24 dienas. mocības un spilgtas atmiņas. viss ir putrā. un putras man negaršo. iespaidīgi iznīcības skati. kā stadions izmirst no ātombumbas.

aizmirst par visu un mēģināt sadzīvot ar sevi.

aizmirst par sevi.