Nosodot cilvēci, nosodot sevi:
20 Nov 2011 Komentēt
Snow Patrol – Called Out In The Dark
” Kamdēļ gan ar neizdevušos dzīvi nevar darīt tāpat kā ar neizdevušos cimdu: izārdīt un adīt no jauna! /R.Blaumanis/ “
Jā, būtu jau pavisam labi. kādēļ gan dzīvi nevarētu salodēt, kad tā saplīst tāpat kā vadi, vai varbūt ieliet tajā benzīnu kad dzīves spēka bāka ir tukša? kādēļ esam tik ļoti svarīgi pasaulei un savstarpējām attiecībām. kādēļ nevaram būt dzīvnieki vai ieprogrammēti roboti. ar izmisumu balsī un kakla aizkrišanu: kādēļ mēs esam cilvēki?
“Problēma ar nākotni ir tāda, ka tā visu laiku pārvēršas tagadnē./Bils Vatersons/”
arvien bezjēdzīgāk ir plānot rītdienu, jo arvien lielāks ir risks ka rītdienas nebūs. arvien tālāk aizceļo domas, arvien mazāka paliek pasaule. mēs iznīcinam paši sevi. mēs ,cilvēki, esam vislielākie egoisti un gļēvuļi. šodien nenomet zemē bundžu ar dzērienu, trešajā paaudzē pēc savējās tu izglābsi trīs cilvēkus. mums nebūs supervaroņi kas mūs izglābs, nebūs arī parastie glābēji kas ar mistisku sirds spēku izglābs cilvēci. un domājot par to kas būs, mēs sagaidam to brīdi par kuru domājam. mēs domājam par rītdienu līdz attopamies rītdienā. pārāk ilgi, pārāk tālu.
“Drošākais veids, kā savus sapņus pārvērst par realitāti, ir pamosties./Pols Valerī/”
var jau būt, ka arī man reiz būs jāpamostās. jāsaprot kas es esmu, jācīnās par savu vietu pasaulē. var jau būt ka reiz man būs jāsāk piepildīt sevis noteiktie mērķi, jeb var jau būt, ka reiz man būs jāsāk dzīvot. pavisam brīvam un reizē pavisam atkarīgam. un tieši šis savienojums nav iespējams. neviens nav brīvs kamēr ir no kaut kā atkarīgs. tu vari dzīvot pats savā mājā, bet ja tev vajadzēs veikalā nopirkt krējumu, tad tu esi saistīts. tu neesi brīvs. esam atkarīgi un reizē alkatīgi. paņemt arvien vairāk. paņemt vērtīgāk. esam cilvēki.pavisam nožēlojami.
un kad tavā galvā noskan klikšķis tad pirmajā brīdī tu nesaproti kāpēc. esmu atkarīgs no cilvēkiem. no dažiem, bet ar to pietiek. bez viņiem nevaru. tāpat kā nevaru bez veikala precēm un neizpildītiem sapņiem. kuģis, ar kafiju, siltiem radziņiem un cigaretēm. dēļ brīvības, dēļ atkarīgas brīvības. arvien vairāk krītot sava prāta tukšumos. arvien dziļāk grimstot morālā pazudībā, esmu laimīgs. pazudis, bet laimīgs. un kamēr vien šis salikums būs kopējs, es negribēšu atrasties.
